Archive for July, 2012
Hmm..
“Es gribu Tev, ko pajautāt.., vai esi..” nē, šoreiz ne “redzējis Latviju rītausmā”, kā dzied Ralfs Rubenis no grupas “Tranzīts”.. bet gan.. vai esi braucis ar riteni negaisā? 
Jā!
Pēc šī vakara pieredzētā es droši varu teikt JĀ!!!
Sākās viss ar to, ka ar draugiem un paziņām Ulbrokā nolēmām paspēlēt pludmales volejbolu, laiciņš jauks, jābrauc ar riteni! Pēc pāris stundu spēlēšanas, mākoņu sabiezēšanas un nelielas smidzināšanas ar Sandri un Kristapu tika nolemts doties mājās.. Netīšām, bet varbūt tīšām no taisnākā ceļa mājup sanāca novirzīties un iebraukt tieši negaisa mākonī.. Lietus sāka smidzināt vairāk un pārvērsties lielās ūdens lāsēs, un vēlāk krusā.. debesis sabiezēja un sāka zibeņot visapkārt, saimnieks šitādā laikā pat suni laukā nedzītu… Bet manī prieks! Atpakaļ ceļa vairs nav! Tikai uz priekšu! Lielajā negaisā iekšā, jo mājās takš jātiek! Iebraukt sanāca krieviski sakot, “в самый пик!” Šajā brīdī debesis sajaucās ar zemi un pat ceļu nevar redzēt, vienkārši ņem un brauc! Bet sajūtas fantastiskas! Šis ir tas brīdis, kad ir vienalga, ka esi slapjš un netīrs, Tu vienkārši ņem un baudi, smelies dabas enerģiju un spēku, daba Tev sniedz visfantastiskākās sajūtas zemes virsū! Šie ir tie mirkļi, dēļ kuriem ir vērts dzīvot!
Apkārt līst, tā, ka esmu izmirkusi līdz pēdējai vīlītei, negaiss, vējš, zibens, pērkons.. a es braucu un smaidu! 
Vnk kolosālas izjūtas!
Kad tad vēl, ja ne tagad spēšu izbaudīt šo mirkli un tā burvību! Sniegtās iespējas un dzīves mirkļus ir jābauda tad, kad tie tiek sniegti, nevis, kad ieplāno tos baudīt! 
“varbūt nākošreiz” – tas vairs nav tas..
Bet nekas nav mūžīgs.. vienā brīdī negaiss sāk nomierināties un pagaist.. atstājot aiz sevis vēl dažus niecīgus pilienus no debesīm un pielijušas ielas, kas pilnas ar slapjām peļķēm… peļķes, ak, pareizi! Uzreiz prātā nāk bērnu dienas, kad pēc lietus tika bezbēdīgi lēkāts pa tām! Un, re, kur lielā peļķe priekšā- žik un ar riteni iekšā! ) Bāc, tik kruti! ) Visas Purvciema peļķes tika izbraukātas! Tik foršas un vnk neaprakstāmas sajūtas – uzmīt no visa spēka un iebraukt ar riteni iekšā! – riepas cērt ūdeni un tas šļakstās uz visām pusēm! SUPER! Garām brauc mašīnas un tā pamatīgi Tevi nošļaksta, bet šoreiz man ir pofig, man ir lāāābi un gribu vēl Tepat Purvciemā pie Mēbeļu nama sakrājusies nu milzonīga peļķe.. he, a kas ta man, lecu no riteņa nost un lecu ar kājām iekšā! Šļakstos ar Sandri – nu toč tā kā bērnībā! Cilvēki skatās un nesaprot.. bet man vienalga, es beidzot dzīvoju un man ir labi! Muļķīgi, bet tīīīk fooorši!
Gūtās sajūtas un emocijas ir nepārspējamas! Iesaku izbaudīt šādu mirkli arī Tev! Izej kaut vai pastaigāties negaisā!
Сними все запреты un vienkārši baudi!
Uzdrīksties un dzīvo dzīvi, nevis bailēs un eksistē!
P.S.Pēc šādiem mirkļiem arī patīkamāk ieiet karstā dušā, sadegt sveces, un iedzert siltu tēju! Dzīve ir skaista! 