Archive for March 26th, 2011
Tātad 2.daļā -par satiksmi, transportu un pārtikas veikaliem.. 
Jā, runājot par satiksmi, man kā kājāmgājējam gribas sākt ar trotuāra lietošanu un satiksmi. 
Trotuārs sadalīts divās daļās- gājēju celiņā un sarkanajā riteņbraucēju celiņā. Ņemot vērā, ka vāciešiem patīk pārvietoties ar riteņiem, gribu brīdināt- es kā gājējs nedrīkstu bāzt savu degunu uz riteņbraucēju celiņa, jo, ja sanāk nesmuks negadījums- riteņbraucējam mani notriecot- vainīgā esmu es un man var sanākt šķirties no lielas soda summiņas. Tā kā iesaku skatīties zem kājām un sarkana asfalta gadījumā ātri meklēt īsto ceļu!
Ja jau iesākām par sodiem.. tad pāriesim uz lielāku transportlīdzekļu noteikumiem.. Pirmkārt, jau jāsaka, ka Vācijā sastopamas tikai jaunākās mašīnas, kas nav arī brīnums, ņemot vērā, augsto dzīves līmeni un automašīnu ražotnes. Bieži ir sastopami arī automašīnu pārdošanas centri.
Bet vispār ar automašīnām ir dažas interesanta lietas:
- Ja vadītājs, esot dzērumā, pārbrauc pāri krustojumam uz sarkanās gaismas, pie tam izraisot avāriju, viņam momentā tiek atņemtas tiesības un lai tiesības atgūtu, ir jāsmaaksā MĪĪĪLZĪGS sods plus jāveic speciāls idioten tests. Varbūt šādu testu vajadzētu ieviest arī mums, tikai par mazāku noziegumu, piemēram, agresīvu braukšanu vai vairākkārtēju noteikumu pārkāpumu..
- Vai skarbo noteikumu dēļ vai vnk savas mentalitātes dēļ, bet vadītāji brauc īpaši uzmanīgi, un ja es vēlos šķērsot ielu neatļautā un jo īpaši atļautā vietā,tie bremzē jau labu gabalu iepriekš. Tur gājēju pārejai pāri iet var gadrīz neskatoties.
- Par guļošajiem “mentiem” runājot, var minēt, ka tiem ielās ir īpaša izvietošanas stratēģija. Jāsāk jau ar to, ka tie izskatās savādāk kā pie mums, ir diezgan paplāni, veidoti no bruģa un izvietoti vienas braukšanas joslas garumā ik pēc kādiem 10 m pamīšus katrā ielas pusē. Respektīvi, sanāk tāds līkloču rallija ceļš. Bet lai mašīnas samainītos, vienam ir jāpiekāpjas un jāpalaiž. Interesanti un, manuprāt,diezgan nejēdzīgi.
- Interesanta liekās arī mašīnu glabāšana dzīvokļu māju pagrabstāvā. Man tas asociējas ar mašīnu likšanu cietumā un tas izskatās šādi:
Par manām trakajām izklaidēm virs bāņa..
Nu jā, manas dzīvesvietas apkaimē ir plašu pastaigu iespējas, jo turpat ir jauks tāds kā maziņš parciņš (ja dažus kokus un zālīti tā var saukt) un turpat netālu ir tilts, kas ved uz ceļu, kas ved gar laukiem, kur var vērot stirnas, pīles un citus zvērus.
Bet stāsts šoreiz ne par to.. bet par to savienojošo tiltiņu. Zem šī tilta ir izbūvēts lielais baismīgais bānis, kur visi nesās sākot no 100 km/h.
Vienā no savām pastaigām atklāju vienu foršu, jautru lietu- ja gribi uzlabot garastāvokli, kā arī sajust asas izjūtas, tad atliek vienkārši nostāties uz šī tilta. Pirmkārt, tur var gūt pozitīvas emocijas no šoferīšiem, kas, izmantojot gaismas, signāltaures un savas rokas, ar azartu Tevi sveicina! Bet otrkārt, var gūt arī pozitīvi baisas sajūtas un pamatīgu enerģijas lādiņu no fūrēm:
- kad tās tuvojas tiltam- Tev liekas, ka tās Tevi nonesīs ar visu tiltu,
-bet kad viņas ir zem tilta, tad Tu jūties kā Semīrs Gerkāns uz tās 
Baisī, bet tīīīk FORŠI!!! Iesaku pamēģināt!
Un tagad par pārtikas veikaliem..
Pēc maniem novērojumiem populārākais ir Rewe veikals, atgādina mazliet mūsu Rimi, bet lētāks ir Netto Marken – Discount, tas tā kā mūsu Super Netto. Runājot par cenām, patiesībā nav tik traki- protams, produkti ir dārgāki kā pie mums, bet ir arī izņēmumi, piemēram, Philadelphia siers- 0,77 centi- ņammm… 
Dārga ir maize, bet sāls ar cukuru ir vienā cenā. Bet vispārsteidzošākais bija zivs valstu produkti- tie ir nenormāli dārgi, piemēram, siļķe maksā 19,90 euro. Pie tam tiem dārgākajiem produktiem cena tiek norādīta par 100g, tāpēc pirmajā reizē var normāli uzķerties
Bet vispār produkti nav īpaši kvalitatīvi. Ir izlaisti tā saucamās BIO sērijas produkti, bet tie garšo ne īpaši garšīgi. Un arī citu produktu sastāvs nav pārāk iepriecinošs, protams, es to saku kā veselīga dzīvesveida piekritēja, bet pārējie, kam ir vienalga, tie jau atradīs, ko ēst. Lai nu kā normālu pārtiku var atrast kādu 6 pieturu attālumā no manas apmešanās vietas. Tur ir tāds kā neliels centriņš, iesaukts par “Berļinku” un šajā centriņā ir jauki noslēpies tā saucamais krievu veikals – MIX Market. Šajā veikalā var atrast visu, ko sirds kāro un pārsvarā no Krievijas un Latvijas produkcijas. Tad nu tur var tā normāli iepirkties, patīkams pārsteigums bija redzēt manas bērnības krievu končas- uzjundīja atmiņas. Un vēl kas – Vācijā sastopamās Laimas končas ir garšīgākas nekā mūsējās.