Posts Tagged ‘Erasmus’
Nu tā..sāksim ar to, kā es tur vispār nokļuvu. Patiesībā stāsts ir vienkāršs- es tikai labi mācījos un izmantoju iespēju- skolā īstajā laikā pieteicos Erasmus projektam, kas deva iespēju pavadīt manu 2 mēnešu praksi kādā no uzņēmumiem ārpus Latvijas robežas, Eiropas Savienībā, pie tam saņemot stipendiju, ar ko nomaksāt uzturēšanās izdevumus. Vai nav forši? 
Šajā projektā galvenais, kas tika prasīts no manis- atrast uzņēmumu, kurā iziet šo praksi. Vislabāk un ātrāk to var izdarīt apzinot savu ģimeni un draugus. 
Lai nu kā, 15.februārī es baiļojoties un drebot sēdos jaukajā Ryanair lidmašīnā un devos savā dzīves pirmajā lidojumā uz Vāciju! Sajūtas fooooršas, sevišķi, kad lidmašīna paceļās un nolaižās.. un tad tās balti, zili, saulainās debesis un pūkainie mākoņi..Naaais.. manas lidojuma 1,5 h pagāja nemanot.
Bet, kad lidmašīna iznira no pelēkajiem mākoņiem, es guvu savu pirmo iespaidu par vācu tautas zemi- zeme ar baltajām mājām, sarkaniem jumtiem un celiņiem (kā vēlāk noskaidrojās- riteņbraucēju celiņiem). Savukārt, otrais pārsteigums bija laikapstākļi- no mūsu Latvijas bargās, aukstās, sniegotās ziemas es biju iebraukusi zaļās zālītes pavasarī ar dažu sniegpulkstenīšu dvesmu- patīkams pārsteigums! Lai gan padzīvojot te ilgāk, sapratu, ka vairāk te ir nomākušās, drūmās dienas (aptuveni tādas, kā pie mums rudenī). Pie tam, Brēmenē ziema ir galīgi švaka – sniegs ilgi neturās, tāpēc pārsvarā ziemā te ir depresīvs noskaņojums.. iespējams tas izskaidrojams ar to, ka pati Brēmenes pilsēta atrodas tādā kā purvā, zemā vietā.
Nākamais, ko satiku savā ceļā bija sabiedriskais transports – tramvaji.. ak, jā -zemās grīdas tramvaji, un nevis tā kā pie mums – tikai daži uz veco tramvaju fona, – bet gan tieši otrādi- vecu tramvaju principā vispār nav, (nu varbūt pārītis, lai neliekas tik laba dzīve 
) pārsvarā visi ir jaunie, modernie zemās grīdas tramvaji.. un jā, Latvijā es vēl nepaspēju ar tādu izbraukt, bet šeit gan dabuju izbraukāties tā, ka maz neliekās Vienīgā dīvainība šajos tramvajos likās pieturu paziņošanas signāls- tas noskan tieši pirms pieturām un atgādina baznīcas bēru zvanu- neomulīga sajūta. Un vēl dažreiz, kad ilgi viņos brauc, sāk sāpēt galva, pieņemu, ka tas ir elektromagnētisko lauku ietekmē. Bet visjaukāk šie tramvaji izskatās Brēmenes vecpilsētas arhitektūrā:
Biļetes cena 1,95 eiro. Viņiem ir līdzīga biļešu sistēma kā mums- var izvēlēties dažādu biļešu veidus. Ir biļetes, ar kurām noteiktos transportos var braukt pat 2 h, bet pārsvarā, patstāvīgie iedzīvotāji, pērk gada biļetes, par kurām katru mēnesi viņiem atskaita konkrētu naudas summu. Gadā par šo prieku sanāk samaksāt ap 500 eiro. Biļetes var nopirkt sabiedriskajā transportā speciāli tam domātajā aparātā, interesanti, bet viņiem joprojām biļetes ir arī jānokompostrē līdzīgi kā mums bij pirms e-talona ieviešanas, tikai viņiem tie aparāti tādi bailīgāki, respektīvi, kad bāž iekšā to biļeti, tad pēc skaņas liekas, ka nagus nocirtīs.
Ļoti uzkrītoši ir tas, ka uz ielām var satikt visdažādāko tautību cilvēkus, bet jo īpaši austrumu zemju pārstāvjus- turkus, indiešus, arī afroamerikāņus. Īpaši izplatītas ir šo tautību pārstāvju tirgošanās vietas- Kebabu ēstuves un citas lētās ieskrietuves. Radās priekšstats, ka “tīro” vāciešu paliek arvien mazāk.
Un nobeigumā nedaudz par mājām..
Kā jau sākumā minēju balti- sarkanās mājas- privātmāju rajonos to ir daudz..pie tam izvietotas ļoti dīvaini – viena pie otras, sajūta tāda, ka brīvas zemes vairs Vācijā nebūtu. Sanāk tāds dzīvokļu horizontālais variants. Tas izskaidrojams ar zemes cenām Vācijā- tā esot ļoti dārga, tāpēc mājas ceļ vienu pie otras, cenšoties izmantot maksimāli mazāk zemes. Un vēl – par nesakoptu īpašumu viņiem ir jāmaksā liels sods, tāpēc, domājams, ne tikai viņu pedantisms viņus motivē savu zemi sakopt. Bet citi ir izdomājuši kā šo likumu apiet- ielaižot savā īpašumā kādu retāku, aizsargājamu dzīvnieku, īpašums tiek pasludināts par dabas rezervuātu un par to var pat saņemt kaut kādus pabalstus no valsts. Gudri! Novēroju arī dīvainu lietu- vācieši gandrīz nemaz nelieto normālus aizskarus, pārsvarā tiek izmantoti īsie “virtuvītes tipa” aizskari vai to nav vispār. Tādā veidā viņi laikam parāda, ka viņiem nav ko slēpt (lai gan mani tas darītu aizdomīgu ). Šo lietu gan es nesaprotu, jo vakaros, tumsā pastaigājoties pa rajonu var redzēt visu, kas notiek viņu pedantiski jaukajās mājās. Dīvaini!
Savukārt, dzīvokļu mājām neraksta dzīvokļu numurus, tā vietā pie ieejas durvīm tiek izvietotas plāksnītes ar dzīvokļu iemītnieku uzvārdiem un domofons (tas jāizmanto vairākas reizes, pirms tiec uz īsto dzīvokli). Dažās mājās ir izvietota arī durvju sarga būda. Dzīvokļu mājai ir arī sava aizsardzības sistēma- svarīgākajās, populārākajās vietās ir izvietotas kameras.
Pirmajai daļai tas arī viss