Posts Tagged ‘tiesības’
Nu re, kurš to būtu domājis, ka es kādreiz vispār iegūšu tiesības.. es jau nu tiešām ilgu laiku biju pārliecināta, ka tiesības nekārtošu, man to nevajag un, ja vajadzēs, tad nolīgšu sev personīgo šoferi 
(Daži pat bij pieteikušies šai vakancei )
Bet re, kā dzīve iegriezās!
Patiesībā iemesls, kāpēc neliku tiesības, bija vienkāršs – man nebija pēc tām nekādas vajadzības un otrkārt, man nepatika braukt un vispār bail bija braukt pa mūsu ielām un sastapties vaigā ar tiem šoferiem, kas īpaši ētiski uz ielām neuzvedās un taisa visādas nepatikšanas. 
Lai nu kā.. kā gadījās, kā ne, bet šīs vasaras sākumā domas kaut kā arvien biežāk raisījās pie tiesību jautājuma.. tādas manāmi neuzkrītoši uzkrītošas zīmes rādījās.. un es jau tās zīmes arī kaut kā pamanu un ticu viņām.. patīk man tās mistiski jocīgās lietas.. 
Tad nu saņēmos un, kad kārtējo reizi parādījās vilinošs atlaižu kupons, kurš solīja, ka pa lētām naudām nokārtošu teoriju, paņēmu un fiksi nedomājot nopirku! To, ka mana izvēle bij pareiza un īsti laikā, apstiprināja arī fakts, ka parādījās nākamais, man nepieciešamais kupons – medicīniskā uzziņa. Un tad jau arī viegli atradu lētāko vietu pilsētā, kur varēja nokārtot 1.palīdzības kursus! Tas nozīmēja, ka atpakaļ ceļa vairs nav un izvairīties neizdosies.
Tā nu izgāju nepieciešamo ārstu apskati un sāku apmeklēt 1. palīdzības kursus, kas izvērtās diezgan interesanti un saistoši Samariešu apvienības interesantās pasniedzējas dēļ! Pirmo reizi mūžā arī dabuju slaveno Anniņu kārtīgi sabučot un iemācīties citas nepieciešamās gudrības, lai parūpētos par sevi un citiem.
Un tālāk jau pirmā satikšanās ar CSDD ēku un mācību atļaujas iegūšana! Yes, nu varēju arī kādam pie stūres prasīties Tikai, protams, neviens jau neņēmās mani laist pie stūres bez teorētiskajām zināšanām. Tā nu neatlika nekas cits, kā izmantot savu kuponu un 14. jūlijā sākt savu teorētisko apmācību „Fortūnā”.. pieteicos Purvciema filiālē, bet audzēkņu trūkuma dēļ pārcēla mani uz centra filiāli. Teorijas pasniedzēja bija forša, viņas stils man patika – tāds jautri, reālistiski pamācošs. Pirmās tēmas bija vieglas.. gājēju, pasažieru un visu pārējo kustamo un nekustamo būtņu tiesības un pienākumi, rīcība utt.. Ieskaites ar viegli kārtojās. Ā, jā, aizmirsu pastāstīt, man takš par katru tēmu bija iekšējā autoskolas ieskaite – 30 jautājumi – 1 kļūda – nenoliec, raksti vēl, līdz beidzot noliec. Īstenībā sistēma nemaz nav tik slikta, ātrāk iemācies biļetes un noteikumus no galvas. Lai nu kā, no visām tēmām, man gadījās arī tādas nepatīkamākas, kā piemēram:
- 
ceļu zīmes – jā, viena no pamata tēmām.. bet es jau sapratu, ka mana nepatika slēpās manā slinkumā Kaut kā nodarbībās visu pierakstīju un it kā sapratu, bet mājās nepaskatījos un visu laiku atliku. Bet tad tik kādus 2 vakarus tā kārtīgi atlika piesēsties un paskatīties tās sakarības, līdz viss līdz galam kļuva skaidrs un tēma likās vieglāka par vieglu!
- krustojumi.. – lai gan nevar teikt, ka tā īsti nepatika, patiesībā pat patika, sevišķi tie pasniedzējas loģiskie uzdevumi, kur jānosaka, kādā kārtībā izbrauc satiksmes dalībnieki tādā pie mums reāli ”iespējamā” situācijā, kā – neregulējamā kurstojumā ar visādām zīmēm reizē satiekas 4 tramvaji un 8 automašīnas
- izkārtojums – šajā ieskaitē man gāja visgrūtāk, jo tajā pie izkārtojuma bija samiksētas vēl vesela kaudze ar tēmām – apdzīšana, apsteigšana, samainīšanās ar pretī braucošo, apstāšanās, stāvēšana un dzelzceļa pārbrauktuve - un ja tu vēl pirms tam paslinkoji ar iegaumēšanu..
Bet nu saņēmos un samācījos visu un šādi pamazām nonācām arī līdz pēdējai autoskolas ieskaitei – šoreiz jau nopietnāk – 60 jautājumi un tikai 1 kļūda un tas viss pie datora.. Kā gadījās, kā ne, bet mazliet patrenējos un jau ar pirmo reizi noliku, dabuju visus nepieciešamos parakstus apmācības kartē un aidā! uz CSDD teorijas eksāmenu! Tur bija atvieglotāks process – 30 jautājumi un veselas 3 atļautās kļūdas. Divas no tām (tikai tāpēc, ka viens jautājums nebija manā teorijas grāmatiņā un otru es vnk neatcerējos) es arī izmantoju un nokārtoju eksāmenu ar pirmo reizi Tagad atlika vairs tikai satrenēties braukšanu, iemācīties labi un pareizi braukt un tad jau tiesībām jābūt kabatā!
Mana pirmā nopietnā iepazīšanās ar mašīnas vadīšanu un fīčām gan nebija pie instruktora.. bet pie mana uzticamā, pieredzes bagātā drauga – mehāniķa, kurš savulaik pat rallijos ir piedalījies – tātad par mašīnām viņš zināja visu un pat bija gatavs riskēt ar mani pabraukāt.. ne pa Rīgu gan, bet pa Ikšķili, bet priekš pirmās reizes man tas derēja. Kādu stundu kārtīgi pabraukājot sāc jau pierast, iemācīties kādas fīčas.. un kas pats dīvainākais.. man sāka rasties dīvainas izjūtas.. sāka tā kā drusku rasties patikšanas jūtas pret to braukšanas procesu.. brr.. 
Drīz vien kaut kur teorijas apmācību otrajā pusē tiku arī pie sava braukšanas instruktora un pirmās braukšanas nodarbības ar… BMW. Kurš to būtu domājis, ka tikšu braukt ar mašīnu, kas man nekad tā īpaši nebija patikusi Bet jāatzīst – komforts ir labs. Pats instruktors arī tāds sakarīgs cilvēks – virsū nebļāva, mani stresā nedzina, kļūdas izskaidroja, uz jautājumiem skaidri atbildēja, kārtīgi visu mācīja, parādīja dažādas vadīšanas fīčas un vispār ir tāds reāls cilvēks. Vienīgā lieta, pie kā sākumā bija jāpierod – krievu valoda. Sanāca tāda dubultslodze – tiesību apmācības process + krievu valodas konvertēšana uz latviešu prāta uztveri. Bet nu nav tik traki, krievu valoda man nav gluži sveša un es tikai priecājos par krievu valodas prasmju atsvaidzināšanu. Tā kā krievvalodīgajiem iesaku šo instruktoru.
Manas pirmās nodarbības bija pie Zaķusalas TV torņa, tur es tā pieticīgi mācījos ātrumus pārslēgāt un veiksmīgi tiku arī līdz 4. ātrumam.. Biju priecīga par sevi! Ar katru nodarbību arvien vairāk visu ko vajadzēja samācīties no mašīnas vadīšanas pamatiem un tad jau tiku arī pirmo reizi braukt pa pilsētu. Pati jau sev vēl nelikos gatava, bet instruktors teica, ka lai tik mēģinu! Un nebija nemaz tik traki, sāku pierast un nebaidīties no pārējām mašīnām.
Dažu nodarbību sākumu pavadījām arī mācību laukumā, lai apgūtu/atcerētos/pamēģinātu standarta parkošanās/piebraukšanas/uzbraukšanas figūras. Tur gan man dikti patika, visas tās figūras jau no pirmās reizes likās easy izpildāmas, vienīgā, par kuru man līdz šai dienai nav nekādas dižās skaidrības ir tā apgriešanās ierobežotā vietā. Izpildīt es viņu, protams, mācēju.. bet jēgu nesapratu, kāpēc tāda jāiekļauj eksāmena figūrās. Visvairāk no figūrām man patika paralēlā parkošanās un tā saucamā estagāde. Tādas interesantas un negarlaicīgas figūras. Bet, atklāšu noslēpumu – viegli tās izpildīt ir laukumā ar sarkanmelnajiem stabiņiem, bet ne pavisam tik viegli reālajā dzīvē parkojoties, piemēram, stāvvietā. Es vēl drusku baidos un esmu dikti uzmanīga.
Katrā braukšanas nodarbībā iemācījos kaut ko jaunu un iegaumēju arvien jaunus maršrutus un to, kā pareizi tos ir jāizbrauc.. Pēc maniem novērojumiem, varu teikt, ka liela daļa satiksmes dalībnieku nemaz nemāk vai negrib pareizi izbraukt šīs vietas un pieņemu, ka tieši tāpēc tik bieži notiek dažādas avārijas un nesaprašanās uz ielām. Tāpēc labāk ievērosim noteikumus un šad tad pārlasīsim CSDD noteikumu grāmatiņu (tiem,kas nezināja, ik pa laikam tur ievieš kādas izmaiņas J )! Un varbūt arī pieredzējušiem braucējiem reizēm ir vērts aiziet, paņemt kādu nodarbību pie instruktoriem un izrunāt neskaidros ceļu satiksmes jautājumus – varbūt tādā veidā mēs varam palīdzēt pasaulei kļūt mazliet labākai vai vismaz kļūt paši par labākiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Lai nu kā septembrī man izdevās atrast foršu darbiņu, līdz ar to lielāko daļu manas rezervētās braukšanas nācās pārcelt uz citām reizēm, arī pats instruktors pāris reizes atcēla nodarbības slimības dēļ, kas, diemžēl, nenāca par labu manam plānam iegūt tiesības līdz dzimšanas dienai. Tā nu sanāca, ka mana apmācība ievilkās līdz pat oktobr a beigām un 31. oktobrī es devos uz CSDD kārtot braukšanas eksāmenu.
Sistēma vienkārša – ierodies pusstundu ātrāk, samaksā kasē naudiņu un dodies uz 2. stāvu gaidīt savu rindu, tad datorprogramma pēc „random” metodes („nahaļavu”) izvēlas tev izpildāmo figūru (otra obligātā ir paralēlā parkošanās), inspektoru un maršrutu. Pēc dažām minūtēm jau tu kopā ar savu izredzēto inspektoru dodies pie attiecīgās mašīnas un brauc uz figūru laukumu. Manā gadījumā, protams, nostrādāja „закон подласти” un kā figūra man izkrita tā nejēdzīgā apgriešanās ierobežotā laukumā. Bet, neskatoties ne uz ko, es visu veiksmīgi izpildīju un varēju doties pilsētas ielās. Maršrutā pavadīju jau kādas 20 min. un kā par brīnumu uztraukuma man vispār nebija nekāda, jutos mierīgi un gribējās to lietu ātrāk pabeigt. Bet kā saka „kā vējš skrien, kā miets atduras”.. un mans eksāmens bija beidzies.
Situācija īsumā šāda (tas, lai labāk saprotams ):
(Uzspiežot uz bildes, atversies lielāks attēls)
Tātad, es mierīgi braucu pie savas zaļās gaismas, bet tad pēkšņi sliktais šoferis izdomā, ka viņš tagad varētu izlīst ārā.. es ar inspektoru sabīstos un pat biku uzspiežam pa bremzēm. Sliktais šoferis saprot savu kļūdu un paliek savā vietā. Es viņu apbraucu, bet, protams, esmu jau izsista no sliedēm un sabijusies, tad inspektors pasaka, ka man jāvirzās pa kreisi (ar to viņš bij domājis nebraukt zem tilta, bet palikt joslā, bet es jau to nesapratu uzreiz).. tā nu es virzos un domāju, kur tad man būs jāgriež, plus cenšos nomierināties par sliktā šofera rīcību. Rezultātā nonāku līdz Akmens tilta sākumam un tajā apmulsumā pamanu, ka tur ir daudz zīmes, bet visas nepaspēju izskatīt un apdomāt, līdz ar to it kā plānoju braukt taisni, kad man inspektors pēkšņi pasaka, ka mans eksāmens ir beidzies. L Izrādās, tajās daudzajās zīmēs bija pateikts, ka man jābrauc pa labi uz tilta virsū, jo taisni drīkst braukt tikai naktīs. Tā nu es biju izkritusi, par ko mans instruktors, protams, nebija priecīgs, jo biju pabojājusi viņa statistikas procentus.
Bet es īpaši par izkrišanu nepārdzīvoju – bija man vismaz normāls izmēģinājuma brauciens. Ņēmu un pierakstījos otrreiz uz 8. novembri. Un jau atkal biju klāt CSDD. Šoreiz figūras man nebija jāpilda, bija tikai braukšana pa pilsētu. Cits inspektors, noteikumi tie paši – jābrauc uz maksimālo atļauto ātrumu, ievērojot norādes un instrukcijas. Tā nu braukājām pa maršrutu, līdz nonācām pie Mūkusalas apļa no Jūrmalas puses un tur var tā smuki pabraukt zem tilta, un apgriežoties braukt atpakaļ uz Jūrmalu, bet tur ir jādod ceļš tiem, kas brauc no apļa un pa abām joslām. Lai skaidrāk, tas ir te:
Es tā uzmanīgi piebraucu, devu ceļu un tad pa apli brauca viens balts džipiņš, par kuru nevarēju saprast vai viņš brauks uz manu pusi un pa manu joslu, bet kaut kā tomēr nolēmu sākt kustēties.. līdz ar ko mans eksāmens bija beidzies. Jā, šoreiz biju vainīga konkrēti un pie tam pati īsti nesparatu, kur man bija jāskrien un kapēc nevarēju vienkārši pasēdēt un pagaidīt.
Šitais mani tā kā šašubīja par tiesībām un to nepieciešamību. Bet nolēmu nepadoties un mēģināt trešo reizi, moš trešā tā laimīgā reize.. pie tam nosolījos sev, ka, ja nenolikšu, tad nelikšu vispār – zīmes rādīja, ka mani no kaut kā sargā vai arī drīzāk citus no manis
Dažas dienas pirms eksāmena ar savu veco, labo instruktoru sarunāju vēl vienu treniņbraukšanu. Jā.. bet šis treniņbrauciens man bija drīzāk kā katastrofa – pirmo reizi mūžā man bija paniskas bailes atrasties uz ceļa, nezinu no kā, bet vienkārši ļoti baidījos, līdz ar to pieļāvu neskaitāmas kļūdas un instruktors teica, ka pat pašā pirmajā nodarbībā braucu labāk kā tajā dienā! 
Tas mani dikti apbēdināja, bet nu nolēmu tomēr pārvarēt bailes, riskēt un iet uz eksāmenu. Šoreiz viss bija kaut kā savādāk – cita sieviete reģistrēja mani eksāmenam (aizmirsu piebilst, ka iepriekšējā man kaut kā īsti nesimpatizēja), viss notika citādi un arī sajūtas savādākas.. it kā krūtīs tāda neliela kņudoņa. Patiesībā jau uzgaidāmajā telpā zināju – šī ir īstā reize un tiesības būs kabatā. Mans „random” inspektors šoreiz likās tāds pozitīvāks un izpalīdzīgi laipnāks – visu mierīgi pastāstīja un ļoti laicīgi deva norādes ceļam, likās tāds saprotošs un mierīgs. Arī es šoreiz biju pamatīgi sakoncentrējusies un braucu ļoti uzmanīgi, ievēroju katru zīmi, katru satiksmes dalībnieku, norādi un… –bingo! Nepaspēju pat attapties, kad jau biju atpakaļ CSDD laukumā un inspektors paziņo –„Eksāmens veiksmīgi nokārtots”! Yes!!! 20 min. laikā arī apliecība bija gatava kā fizisks pierādījums tam, ka es to visu nenosapņoju! Tā nu beidzot man tas papīrs ir rokā un nu varu rullēt kārtīgi! Tā kā saturieties!
Visbeidzot nolēmu aprēķināt savu tiesību izmaksas un tātad:
- medicīniskā uzziņa – 10 Ls
- 1. palīdzības kursi (autoskolā „Credo”)- 19.00 Ls
- teorijas apmācības kupons – 9,90 Ls
- apmācības karte – 19.00
- braukšanas eksāmens autoskolā – 20 Ls
- praktiskā braukšana autoskolā 5 nodarbības (90 min.)– 25 Ls
- autoskolas braukšanas kupons (5 nodarbībām (5 Ls – 45 min.))– 22 Ls + 25Ls (instruktoram uz rokas)
- braukšanas nodarbības pie instruktora 12 nod. x 10Ls + 5 nod.x 12Ls +11 Ls =191 Ls
- CSDD mācību atļauja – 4,37 Ls
- CSDD teorētiskais eksāmens – 8,95 Ls
- CSDD braukšanas eksāmens – 21, 23 Ls x 3 = 63, 69 Ls
- CSDD vadītāja apliecība – 15,60 Ls
- Rīgas Satiksmes izdevumi apmeklējot autoskolu – ~ 10 Ls
- Mācību laukuma izmantošana – ~ 1,50 x 2 + 0,75 x 5= 6,75 Ls
Kopā: ~ 450 Ls
Ja man kāds sākumā būtu pateicis, ka tiesības man izmaksās 450 Ls, es noteikti nebūtu sākusi apmācības un šobrīd būtu turpat, kur sākumā – bez tiesībām. Katrā ziņā ieteikums no personiskās pieredzes – ja Tu plāno nolikt tiesības pa 200 – 300 Ls, noteikti pieskaiti vēl kādus 100 – 200 Ls – visādiem neparedzētajiem izdevumiem
Tā nu manam tiesību iegūšanas stāstam beidzot ir pienākušas beigas un lai priecīgāks prāts, humoram iesaku ielūkoties šeit!
Tiekamies uz ceļa! 
P.S. Noslēgumā lielais PALDIES visiem tiem, kas mani atbalstīja gan palīdzot apgūt braukšanas mākslu, gan arī morāli atbalstot brīžos, kad biju sabijusies un man tas tik ļoti bija nepieciešams!