Mazā piezīmju grāmatiņa..

Bez liekiem aplinkiem – cilvēki ir palikuši nenormāli vientuļi..

Visas modernās tehnoloģijas, dators ar visām ūberlieliskajām interneta komunikācijas iespējām, Apple – iPod, iPhone, 4G telefoni..- kas tik vēl ne, kas tik nav izdomāts, retais spečuks to visu var nosaukt, lai nu kā – tas viss ir nomainījis tīri cilvēcīgas jūtas, emocijas, sāpes, dzīvās sarunas pie tējas – reālo dzīves komunikāciju. It kā jau visas šīs tehnoloģijas un jauninājumi tiek radīti, lai šo reālo komunikāciju uzlabotu un papildinātu, bet patiesībā tas to ar katru brīdi arvien vairāk attālina.. fake.. jā, tā ir “fake komunikācija“. Tā to varētu nodefinēt. Tas nav pa īstam.  Lai vai kā censtos, mēs nevaram vienkārši rakstītā tekstā vai sarunā pa telefonu pateikt to, ko jūtam tā, lai otrs saprot to tieši tā kā tu to esi domājis un tieši tā, kā tu to pašlaik izjūti. To jau bieži vien grūti izdarīt tiešā komunikācijā, kur nu vēl virtuālā. Tāpēc par neko vairāk kā “fake komunikāciju” to nevar nosaukt.

Lai cik skumji tas nebūtu, bet, kad pienāk reāls brīdis, kad tev tiešām kāds ir vajadzīgs, plecs, uz kā paraudāt un pasūdzēties par skarbo dzīves realitāti, netaisnību un “vispār man nekas nesanāk un visi mani apbižo”, tad nav neviena īsta drauga tev blakus, ko varētu sazvanīt, uzaicināt uz tasi siltas tējas un izkratīt savu sirdi, izpaust savas sakāpinātās jūtas, kuras kuru katru brīdi gatavas izlauzties uz āru asaru veidā. Nav nevienas īstas komunikācijas.. Nav neviena.. Šķietami esošajiem “draugiem” (ja tādi vispār ir, jo arī “drauga” jēdziens nav tā īsti skaidrs un konstants), vienmēr ir  kas svarīgāks darāms, vienmēr jābūt ar kaut ko aizņemtiem – darbs, skola, mājas, privātā dzīve, suns, kaķis – kas nu kuram – lieki traucēt pat negribas.

No otras puses skatoties.. cilvēki ir egoisti.. pie tam pamatīgi (no offence) – reti, kuram patiesi interesē, kā tev iet un kā tu jūties, ja vien tas kaut kādā veidā nesniedz labumu vai nesaistās ar kādu citu paša interesi. Cilvēki neklausās viens otrā, tikai runā.. un runā.. un runā.. par sevi un savām aktualitātēm. Reti kurš māk apstāties un arī paklausīties, patiesi klausīties, ar interesi. Bet tas jau ir cits stāsts.. citai reizei..

Vientulība.. dziļa un nepanesama iekšējā vientulība.. kā tāda vientuļa neapdzīvota sala katrā no mums – lūk, ko atnesis spožais tehnoloģiju laikmets.

Viss tiek veidots tam, lai kustība notiek ātrāk, aizvien ātrāk un steidzīgāk. Bet vai jūtas, sajūtas, pārdzīvojumus drīkst tā steidzināt? Manuprāt, tā tas nenotiek.. sāpe paliek neizsāpēta un uzkrājas.. līdz pārvēršas dziļā vientulībā.. viena liela vientuļa sala okeāna vidū..  Tu pēkšņi apzinies, ka esi palicis pilnīgi viens visā plašajā pasaulē..

Bet varbūt, tās ir tikai manas iedomas?! Varbūt tas ir tikai man..

Tags: fake komunikācija, iPhone, iPod, vienmēr ir kas svarīgāks darāms, vientulība, vientuļās salas