Archive for the ‘anything’ Category
Jā.. trešdienas vakars.. beidzot saņēmos atvērt savā skapī augstāko, neaizsniedzamāko plauktu.. Plauktu, kuru vienmēr mājas kārtošanas laikā atstāju neskartu.. Plauktu pilnu ar atmiņām..
Jā.. šodien ir nostaļģiskais pagātnes atmiņu vakars.. Fonā skan pamatskolas/vidusskolas laiku mūzika.. nu zin tos.. Dilemma.. Hero.. Backstreet boys.. ruki verh..dima bilan.. un kas tik vēl nē.. 
Kā tik tikko ieskanas dziesmas pirmās notis, vārdi paši skan galvā, domās iezogas atmiņas par dziesmas saistošo notikumu, situāciju, cilvēku… Forša sajūta..
Lai nu kā.. patīkami atrast kādas sen senos laikos diskos sarakstītās foršās filmas, mūziku, dažādus failus, bildes.. jā, tās visspēcīgāk uzjundī atmiņas. Pie tam katra bilde uzjundī visu tās senās dienas noskaņu, notikumus. Naais.. patīkami pēc ilgāka laika pašķirstīt datorā šos failus un pagremdēties atmiņās. Protams, ne visas atmiņas ir patīkamas, bet who cares. 
Vienīgais mīnuss visiem šiem failiem, ka tie vajadzīgi tikai Tev vienīgajam.. un arī ne vienmēr.. tikai dažiem sentimentāli nostaļģiskiem vakariem un vecumdienām.. Bet pēc tam..pēc Tevis tas viss vairs nevienam tā īsti nav vajadzīgs un tiek brutāli izmests miskastē, sadedzināts uz sārta vai kā citādi iznīcināts. Skumji, bet fakts. Un varbūt tā arī ir labāk.. nav, ko turēt lietas mājā, kas Tev neko nenozīmē, kas Tev nerada nekādas asociācijas un atmiņas.. jāatbrīvo enerģija. Pie tam tādā veidā tiek palīdzēts aizgājējam aiziet.. viņu nekas vairs netur šajā pasaulē un viņš mierīgi var doties uz nākamo. Vienīgi pašam jātiek galā ar žēluma sajūtu.. tas arī viss..
Lai nu kā.. šobrīd man ir tāds interesants laiks pienācis, kad sāku apzināties, ka negribu kļūt par PSRS laika tantiņu, kas krāj visas iespējamās mantas un nemet neko ārā, jo žēl, jo varbūt noderēs, jo tas atsauc atmiņā kādu notikumu, situāciju, cilvēku. Patiesībā tas viss nekam neder.. gudri cilvēki salasījušies grāmatas, izstaigājuši kursus un ieguvuši vēl sazin kādas pasaules gudrības, stāsta, ka no lietām, ko neesi izmantojis vismaz 2 gadus (vai pat 1 gadu), vajag atbrīvoties. Domāju, ka viņiem ir taisnība. Jo pretējā gadījumā sanāk, ka nevis Tu lieto lietas, bet lietas lieto Tevi! Jautājums.. – vai Tu girbi lai lieta Tevi lieto? Uz to jāatbild katram sev pašam.. un jādara tā, kā liekas komfortablāk…
Lai nu kā.. - ar labu nakti!
Jā.. jūnija vidus un šodien ir diena, kad debesis ir pilnas ar lieliem, kupliem lietus mākoņiem, kas rada lielas pārpilnības un dabiskuma sajūtas..
Pārpilnības mākoņi, tie ir līdzīgi kā manas brīvdienu domas galvā.. domas, kas rada pārpilnību manā galvā.. domas par to, kas bijis, par to, kas būs, par to, kas varētu būt bijis..
Ja neiedziļinās saturā un analīzē, visvieglākās ir domas par to, kas būs.. tik vieglas kā lielie mākoņi, kas slīd pa debess jumu uz priekšu un vienkārši paļaujas vēja plūsmai un tam, ka tas zina, ko dara, ka tas zina, kur aizvedīs.. Un viss jau ir pareizi.. jebkurā gadījumā vislielākā nozīme jau ir pašai kustībai, kustībai, kas ved uz priekšu, tiem pieturas punktiem nozīme maza. Redz, kā mākonis, paļaujoties vienkāršai plūsmai, jebkurā gadījumā kaut ko iegūst – esot kustībā, var apskatīt pasauli, gūt pieredzi darbībā un komunicēt, savienoties ar pārējiem mākoņiem. Bet, kad šī savienošanās ir pāraugusi milzu masā, mākonis nonāk savā pieturvietā un atbrīvojas no savas smaguma nastas, sniedzot ilgi gaidīto veldzi zemei.. un tad tas atkal dodas tālāk.. cik viegli un brīvi!
Mazliet sarežģītāk ir ar to, kas bijis.. Šādās mākoņu pilnās dienās tas ielaužas tavā domu debess jumā un nebeidz atgādināt par sevi. Nežēlīgi un patiesi.. Kā tumši zilais negaisa mākonis, kurš atnāk visnegaidītākajā brīdī un sāk postīt visu, kas tik šķietami skaisti un labi izveidots.. tas ar savām asajām, smagajām lietus lāsēm sadragā tevis ilgi audzēto sarkano rozes ziedu, nesaudzējot nevienu lapiņu, nevienas pūles, ko esi tajā ieguldījis, nevienus nākotnes sapņus un cerības.. tas nežēlīgi izplosās un visu beidzot noved tevi pie domām, par to, kas varētu būt bijis..
Savā ziņā šīs ir visviltīgākās un mokošākās domas… Mākonis, kas nāk uzreiz pēc negaisa mākoņa.. viņš izskatās tāds balts.. pat ne gluži tīri balts, bet tāds pelēcīgi balts ar it kā gaišu nokrāsu, kas patiesībā ir maldīga.. jo slēpj sevī skumju dvesmu.. tas dod cerību, bet pēc mirkļa atkal sagrauj, jo atrodot vēl dažus šādus mākoņus, tas savienojas un atkal kļūst par baiso negaisa mākoni… Skarbi..
Lai nu kā bez šādām debesīm iztikt nevar, tās sniedz savu kontrastu skaisti zilajām debesīm.. bez tam šie mākoņi nav nemaz tik slikti, jo ik pa brīdim tos pāršķeļ saules staru gaisma, kas liek uz tiem paskatīties no gaišās un saulainās puses..
… jo, kā zināms, katram mākonim (un arī mākoņu kalniem) ir sava zelta maliņa, ar nojausmu – viss labi būs!
Nu ko, jau ir pienācis 17. aprīlis. Vēl 2 dienas un esmu atpakaļ dzimtajā zemē- Yeeees.. lai vai cik labi šeit būtu, bet esmu noilgojusies pēc mīļās, labās Latvijas.. Laikam neesmu tas cilvēks, kurš var aizceļot un dzīvot citur ilgu laiku, man tomēr patīk mājās, lai cik sūdīgi pie mums nebūtu. 
Lai nu kā, esmu veiksmīgi noslēgusi savu praksi, jau saņēmu sertifikātu un esmu nokārtojusi pārējos prakses dokumentus, arī atvadīties no darba biedriem un priekšnieka jau paspēju. Par praksi varu teikt, ka bija veiksmīga, šo to apguvu jaunu, patrenējos krievu un angļu valodā, iepazinos ar Vācijas kultūru. Ceru, ka tas viss man noderēs arī tālāk.
Arī ar prakses ilgumu esmu apmierināta, ilgāk droši vien es neizturētu. Vienīgi žēl, ka firma savu darbību Brēmenē vairs neturpinās.
Mantas pārsvarā arī jau sakravātas, šonedēļ vēl paspēju uztaisīt pēdējo lielo iepirkšanos Waterfront centrā. Visvairāk esmu sajūsmā par Primark veikalu – salīdzinoši ar Latviju- liela izvēle un labas cenas. Nākotnē domāju, ka Latvijas veikalos vairs neiepirkšos, bet braukšu uz Brēmeni. Kad parēķināju, ar visu lidmašīnas biļeti sanāk stipri lētāka iepirkšanās nekā Latvijā. Pie tam arī preču kvalitāte ir diezgan laba. Un tas viss ne tikai Primark veikalā, bet arī pārējos.. Nez kāpēc tās cenas likās salīdzinoši patīkamākas nekā mūsu pārcenotajos veikalos. Vienas sezonas laikā pietiek ar 500 eiro, lai sev un bērniem visu ko jauku sapirktu un ilgam laikam pietiktu. Tā kā, meitenes, krājiet naudu un aiziet uz Brēmeni!
Vienīgi, ko nedaudz žēl šeit atstāt, ir foršais laiks un pavasaris, kas iestājies visā tā krāšņumā!
mmm.. te ir nenormāli jauks laiks- tulpes, narcises, magnolijas jau zied dārzos un arī pirmie rododendru ziedi tā vien sprauktin spraucas ārā- pasaka Brr.. pat domāt negribas, kāds laiks ir Latvijā… Šeit jau arī Lieldienas svin, vāciešiem kaut kā aktuāli piemājas dārzu kokos izlikt krāsainas oliņas un kādas kompozīcijas, izskatās jau piemlīgi un rosina Lieldienu sajūtu! Tieši tāpat cilvēki cenšas paātrināt svētkus dzīvoklī taisot līdzīgas kompozīcijas.
Noslēdzot Vācijas praksi, nolēmu sevi arī palutināt un devos uz Rododendru parku! Jā, šī ir vieta, ko noteikti vajag apmeklēt, ja esi ieradies Brēmenē pavasarī.. un patiesībā pat vasarā. Vislabākais laiks te ierasties ir apmēram maija vidū, tad te viss ir pašā krāšņumā. Bet šodien, kad te biju, arī varēja gūt nelielu priekšstatu rododendru un pavasara skaistumā… Piedāvāju iespēju arī Tev paskatīties.
Magnoliju krāšņums:
Rododendru krāsas:
Nu pēc šīm bildēm var aptuveni saprast, kas un kā te parkā darās. Iesaku atbruakt un savām acīm apskatīt.. tad visādus brīnumus varēs ieraudzīt!
Tad nu gaidam pavasari Latvijā un tiekamies Rīgā jau 19. aprīlī!
Šis ieraksts, šķiet, būs vairāk domāts sievietēm, jo runāšu par populārākajām iepirkšanās vietām Brēmenē.
Nu , protams, kā gan es, sieviete, atrodoties 2 mēnešus tirdzniecības pilsētā, varu noturēties un neaiziet iepirkties? Muļķības! Iepirkšanos šeit tik tiešām var izvēlēties pēc katras gaumes, vajadzībām un resursiem. Visā pilsētā ir izvietoti vairāki tirdzniecības centri. Netālu no manas apmešanās vietas, kādu 10 minūšu braucienā atrodas slavenais Weserpark iepirkšanās centrs.
No Osterholz rajona līdz tam var nokļūt ar 25. autobusu, ar šo pašu autobusu var braukt arī no centrālās dzelzceļa stacijas. Var braukt arī ar 1. tramvaju līdz Züricher Straße un tad pārsēsties 25., 38., 40. vai 41. autobusā- un tad garām jau nepabrauksi.
Lai nu kā šie iepirkšanās centri atgādina mūsu pašu Dominu vai Alfu, tikai preces ir izvietotas vairākās ēkās. Dažos no šiem centriem var nopirkt visu bērniem, vai visu mājsaimniecībai, ko nu katram vajag. Personīgi es atradu ļoti labu garšvielu veikaliņu (nosaukumā kaut kas ar Kasanovu saistīts). Tur var atrast visādas interesantas tīrās garšvielas un arī to maisījumus un visādas izlejamās eļļas. Un tur uz priekšu un atpakaļ gar sienu braukā stilīgs vilciens
Otrs topa veikals ir Hussel šokolādes veikals- ņamm.. tur var atrast garšīgu melno, balto šokolādi, visādus trifeļu veidus, dažādus šokolādes izstrādājumus (piemēram, šokolāde klaviatūras veidā u.c.), arī šokolādi ar interesantām garšām – invera, čili piparu, apelsīnu, upeņa ievārījuma pildījuma u.c. Plus bonusā, ja tēlo ārzemnieku, pie pirkuma var dabūt bezmaksas konču
Un trešais iecienītais veikals ir visādu aksesuāru veikals- šajā veikalā pa krāsām ir sadalītas, krelles, auskari, rokassprādzes un visādi citādi nieciņi, man sevi no turienes grūti dabūt ārā.
Šajā iepirkšanās centrā man sanāk būt visbiežāk, jo tas nav tālu no apmešanās vietas.
Bet, ja gribas kaut ko tuvāk pašam Brēmenes centram, tad var doties uz Waterfront tirdzniecības centram. Līdz tam var nokļūt ar 3.tramvaju braucot Gropelingen virzienā līdz pieturai Use Aschen.
Bet, ja šajos nu galīgi neko atrast nevar, tad var braukt uz dažādu zīmolu iepirkšanās angāriem. Uz tiem var nokļūt braucot no centra ar 4. vai 5. tramvaju Arsten virzienā līdz pieturai Huckelriede. Tas tāds kā maziņš centriņš. Un tālāk jāpārsēžas 53. autobusā un jābrauc līdz Carl Zeiss Str. Un tur jau garām nepaiesi- ieraudzīsi slaveno Mc Donaldu, lielus ESPRIT burtus un daudz angārus. Pa tiem tad var vazāties, cik ilgi vien vēlies un cik maciņš atļauj
Bet, ja sanāk būt Hannoverē, arī tur var pienācīgi iepirkties. Tur ir jauka vecpilsēta un blakus tai izkārtoti iepirkšanās centri, veikali. Man sanāca pabūt vienā vairāku stāvu veikalā, tas atgādināja mūsu Stockmann. Bet vispār pilsētas centru veikali sadala divās daļās – dārgie, prestižie zīmolu veikali un lētie, azerbaidžāņiem, turkiem piederošie veikali ar nepārāk kvalitatīvām precēm. Kaut kas līdzīgs mūsu 1 lata veikaliem.
Runājot par cenām gan Brēmenē, gan Hannoverē – nav tik traki-protams, cenas it kā ir augstākas, bet daudzās vietās tiek piedāvātas labas atlaides. Tāpēc iepirkties var sanākt arī lētāk nekā Latvijā.
Staigājot pa šo pilsētu, es pamanīju arī kādu interesantu ieliņu.. pēc kuras var spriest, ka šajā pilsētā ir padomāts arī par vīriešiem, un, kamēr sievietes nesās pa saviem veikaliem, vīrieši var doties uz atsevišķo, kā es to nosaucu, Sex ieliņu, kur var atrast dažādus šīs nozares veikalus un arī attiecīgo pakalpojumu klāstu. Lai gan no malas izskat’jās tas viss diezgan ķīnisks un nekvalitatīvs.
Lai nu kā, apstiprinājās fakts, ka Hannovere un Brēmene viennozīmīgi ir tirdzniecības pilsētas.
Tātad 2.daļā -par satiksmi, transportu un pārtikas veikaliem..
Jā, runājot par satiksmi, man kā kājāmgājējam gribas sākt ar trotuāra lietošanu un satiksmi. Trotuārs sadalīts divās daļās- gājēju celiņā un sarkanajā riteņbraucēju celiņā. Ņemot vērā, ka vāciešiem patīk pārvietoties ar riteņiem, gribu brīdināt- es kā gājējs nedrīkstu bāzt savu degunu uz riteņbraucēju celiņa, jo, ja sanāk nesmuks negadījums- riteņbraucējam mani notriecot- vainīgā esmu es un man var sanākt šķirties no lielas soda summiņas. Tā kā iesaku skatīties zem kājām un sarkana asfalta gadījumā ātri meklēt īsto ceļu!
Ja jau iesākām par sodiem.. tad pāriesim uz lielāku transportlīdzekļu noteikumiem.. Pirmkārt, jau jāsaka, ka Vācijā sastopamas tikai jaunākās mašīnas, kas nav arī brīnums, ņemot vērā, augsto dzīves līmeni un automašīnu ražotnes. Bieži ir sastopami arī automašīnu pārdošanas centri.
Bet vispār ar automašīnām ir dažas interesanta lietas:
- Ja vadītājs, esot dzērumā, pārbrauc pāri krustojumam uz sarkanās gaismas, pie tam izraisot avāriju, viņam momentā tiek atņemtas tiesības un lai tiesības atgūtu, ir jāsmaaksā MĪĪĪLZĪGS sods plus jāveic speciāls idioten tests. Varbūt šādu testu vajadzētu ieviest arī mums, tikai par mazāku noziegumu, piemēram, agresīvu braukšanu vai vairākkārtēju noteikumu pārkāpumu..
- Vai skarbo noteikumu dēļ vai vnk savas mentalitātes dēļ, bet vadītāji brauc īpaši uzmanīgi, un ja es vēlos šķērsot ielu neatļautā un jo īpaši atļautā vietā,tie bremzē jau labu gabalu iepriekš. Tur gājēju pārejai pāri iet var gadrīz neskatoties.
- Par guļošajiem “mentiem” runājot, var minēt, ka tiem ielās ir īpaša izvietošanas stratēģija. Jāsāk jau ar to, ka tie izskatās savādāk kā pie mums, ir diezgan paplāni, veidoti no bruģa un izvietoti vienas braukšanas joslas garumā ik pēc kādiem 10 m pamīšus katrā ielas pusē. Respektīvi, sanāk tāds līkloču rallija ceļš. Bet lai mašīnas samainītos, vienam ir jāpiekāpjas un jāpalaiž. Interesanti un, manuprāt,diezgan nejēdzīgi.
- Interesanta liekās arī mašīnu glabāšana dzīvokļu māju pagrabstāvā. Man tas asociējas ar mašīnu likšanu cietumā un tas izskatās šādi:
Par manām trakajām izklaidēm virs bāņa..
Nu jā, manas dzīvesvietas apkaimē ir plašu pastaigu iespējas, jo turpat ir jauks tāds kā maziņš parciņš (ja dažus kokus un zālīti tā var saukt) un turpat netālu ir tilts, kas ved uz ceļu, kas ved gar laukiem, kur var vērot stirnas, pīles un citus zvērus.
Bet stāsts šoreiz ne par to.. bet par to savienojošo tiltiņu. Zem šī tilta ir izbūvēts lielais baismīgais bānis, kur visi nesās sākot no 100 km/h.
Vienā no savām pastaigām atklāju vienu foršu, jautru lietu- ja gribi uzlabot garastāvokli, kā arī sajust asas izjūtas, tad atliek vienkārši nostāties uz šī tilta. Pirmkārt, tur var gūt pozitīvas emocijas no šoferīšiem, kas, izmantojot gaismas, signāltaures un savas rokas, ar azartu Tevi sveicina! Bet otrkārt, var gūt arī pozitīvi baisas sajūtas un pamatīgu enerģijas lādiņu no fūrēm:
- kad tās tuvojas tiltam- Tev liekas, ka tās Tevi nonesīs ar visu tiltu,
-bet kad viņas ir zem tilta, tad Tu jūties kā Semīrs Gerkāns uz tās Baisī, bet tīīīk FORŠI!!! Iesaku pamēģināt!
Un tagad par pārtikas veikaliem..
Pēc maniem novērojumiem populārākais ir Rewe veikals, atgādina mazliet mūsu Rimi, bet lētāks ir Netto Marken – Discount, tas tā kā mūsu Super Netto. Runājot par cenām, patiesībā nav tik traki- protams, produkti ir dārgāki kā pie mums, bet ir arī izņēmumi, piemēram, Philadelphia siers- 0,77 centi- ņammm… 
Dārga ir maize, bet sāls ar cukuru ir vienā cenā. Bet vispārsteidzošākais bija zivs valstu produkti- tie ir nenormāli dārgi, piemēram, siļķe maksā 19,90 euro. Pie tam tiem dārgākajiem produktiem cena tiek norādīta par 100g, tāpēc pirmajā reizē var normāli uzķerties
Bet vispār produkti nav īpaši kvalitatīvi. Ir izlaisti tā saucamās BIO sērijas produkti, bet tie garšo ne īpaši garšīgi. Un arī citu produktu sastāvs nav pārāk iepriecinošs, protams, es to saku kā veselīga dzīvesveida piekritēja, bet pārējie, kam ir vienalga, tie jau atradīs, ko ēst. Lai nu kā normālu pārtiku var atrast kādu 6 pieturu attālumā no manas apmešanās vietas. Tur ir tāds kā neliels centriņš, iesaukts par “Berļinku” un šajā centriņā ir jauki noslēpies tā saucamais krievu veikals – MIX Market. Šajā veikalā var atrast visu, ko sirds kāro un pārsvarā no Krievijas un Latvijas produkcijas. Tad nu tur var tā normāli iepirkties, patīkams pārsteigums bija redzēt manas bērnības krievu končas- uzjundīja atmiņas. Un vēl kas – Vācijā sastopamās Laimas končas ir garšīgākas nekā mūsējās.
Nu tā..sāksim ar to, kā es tur vispār nokļuvu. Patiesībā stāsts ir vienkāršs- es tikai labi mācījos un izmantoju iespēju- skolā īstajā laikā pieteicos Erasmus projektam, kas deva iespēju pavadīt manu 2 mēnešu praksi kādā no uzņēmumiem ārpus Latvijas robežas, Eiropas Savienībā, pie tam saņemot stipendiju, ar ko nomaksāt uzturēšanās izdevumus. Vai nav forši? Šajā projektā galvenais, kas tika prasīts no manis- atrast uzņēmumu, kurā iziet šo praksi. Vislabāk un ātrāk to var izdarīt apzinot savu ģimeni un draugus.
Lai nu kā, 15.februārī es baiļojoties un drebot sēdos jaukajā Ryanair lidmašīnā un devos savā dzīves pirmajā lidojumā uz Vāciju! Sajūtas fooooršas, sevišķi, kad lidmašīna paceļās un nolaižās.. un tad tās balti, zili, saulainās debesis un pūkainie mākoņi..Naaais.. manas lidojuma 1,5 h pagāja nemanot.
Bet, kad lidmašīna iznira no pelēkajiem mākoņiem, es guvu savu pirmo iespaidu par vācu tautas zemi- zeme ar baltajām mājām, sarkaniem jumtiem un celiņiem (kā vēlāk noskaidrojās- riteņbraucēju celiņiem). Savukārt, otrais pārsteigums bija laikapstākļi- no mūsu Latvijas bargās, aukstās, sniegotās ziemas es biju iebraukusi zaļās zālītes pavasarī ar dažu sniegpulkstenīšu dvesmu- patīkams pārsteigums! Lai gan padzīvojot te ilgāk, sapratu, ka vairāk te ir nomākušās, drūmās dienas (aptuveni tādas, kā pie mums rudenī). Pie tam, Brēmenē ziema ir galīgi švaka – sniegs ilgi neturās, tāpēc pārsvarā ziemā te ir depresīvs noskaņojums.. iespējams tas izskaidrojams ar to, ka pati Brēmenes pilsēta atrodas tādā kā purvā, zemā vietā.
Nākamais, ko satiku savā ceļā bija sabiedriskais transports – tramvaji.. ak, jā -zemās grīdas tramvaji, un nevis tā kā pie mums – tikai daži uz veco tramvaju fona, – bet gan tieši otrādi- vecu tramvaju principā vispār nav, (nu varbūt pārītis, lai neliekas tik laba dzīve ) pārsvarā visi ir jaunie, modernie zemās grīdas tramvaji.. un jā, Latvijā es vēl nepaspēju ar tādu izbraukt, bet šeit gan dabuju izbraukāties tā, ka maz neliekās Vienīgā dīvainība šajos tramvajos likās pieturu paziņošanas signāls- tas noskan tieši pirms pieturām un atgādina baznīcas bēru zvanu- neomulīga sajūta. Un vēl dažreiz, kad ilgi viņos brauc, sāk sāpēt galva, pieņemu, ka tas ir elektromagnētisko lauku ietekmē. Bet visjaukāk šie tramvaji izskatās Brēmenes vecpilsētas arhitektūrā:
Biļetes cena 1,95 eiro. Viņiem ir līdzīga biļešu sistēma kā mums- var izvēlēties dažādu biļešu veidus. Ir biļetes, ar kurām noteiktos transportos var braukt pat 2 h, bet pārsvarā, patstāvīgie iedzīvotāji, pērk gada biļetes, par kurām katru mēnesi viņiem atskaita konkrētu naudas summu. Gadā par šo prieku sanāk samaksāt ap 500 eiro. Biļetes var nopirkt sabiedriskajā transportā speciāli tam domātajā aparātā, interesanti, bet viņiem joprojām biļetes ir arī jānokompostrē līdzīgi kā mums bij pirms e-talona ieviešanas, tikai viņiem tie aparāti tādi bailīgāki, respektīvi, kad bāž iekšā to biļeti, tad pēc skaņas liekas, ka nagus nocirtīs.
Ļoti uzkrītoši ir tas, ka uz ielām var satikt visdažādāko tautību cilvēkus, bet jo īpaši austrumu zemju pārstāvjus- turkus, indiešus, arī afroamerikāņus. Īpaši izplatītas ir šo tautību pārstāvju tirgošanās vietas- Kebabu ēstuves un citas lētās ieskrietuves. Radās priekšstats, ka “tīro” vāciešu paliek arvien mazāk.
Un nobeigumā nedaudz par mājām..
Kā jau sākumā minēju balti- sarkanās mājas- privātmāju rajonos to ir daudz..pie tam izvietotas ļoti dīvaini – viena pie otras, sajūta tāda, ka brīvas zemes vairs Vācijā nebūtu. Sanāk tāds dzīvokļu horizontālais variants. Tas izskaidrojams ar zemes cenām Vācijā- tā esot ļoti dārga, tāpēc mājas ceļ vienu pie otras, cenšoties izmantot maksimāli mazāk zemes. Un vēl – par nesakoptu īpašumu viņiem ir jāmaksā liels sods, tāpēc, domājams, ne tikai viņu pedantisms viņus motivē savu zemi sakopt. Bet citi ir izdomājuši kā šo likumu apiet- ielaižot savā īpašumā kādu retāku, aizsargājamu dzīvnieku, īpašums tiek pasludināts par dabas rezervuātu un par to var pat saņemt kaut kādus pabalstus no valsts. Gudri! Novēroju arī dīvainu lietu- vācieši gandrīz nemaz nelieto normālus aizskarus, pārsvarā tiek izmantoti īsie “virtuvītes tipa” aizskari vai to nav vispār. Tādā veidā viņi laikam parāda, ka viņiem nav ko slēpt (lai gan mani tas darītu aizdomīgu ). Šo lietu gan es nesaprotu, jo vakaros, tumsā pastaigājoties pa rajonu var redzēt visu, kas notiek viņu pedantiski jaukajās mājās. Dīvaini!
Savukārt, dzīvokļu mājām neraksta dzīvokļu numurus, tā vietā pie ieejas durvīm tiek izvietotas plāksnītes ar dzīvokļu iemītnieku uzvārdiem un domofons (tas jāizmanto vairākas reizes, pirms tiec uz īsto dzīvokli). Dažās mājās ir izvietota arī durvju sarga būda. Dzīvokļu mājai ir arī sava aizsardzības sistēma- svarīgākajās, populārākajās vietās ir izvietotas kameras.
Pirmajai daļai tas arī viss
Un te, lūk, seko mans trešais raksts par piedzīvojumiem ar Mobipaka.lv
Stāsts vienkāršs – manās rokās bija nonācis mobilais telefons Blackberry 8330, aptuveni šāds. Vienīgais trūkums bija ieplīsis stikliņš un tā darbība bija iespējama tikai Amerikā, Verizon tīklā. Tā kā man viņš tāds nebija nepieciešams, nolēmu aizsūtīt Mobipaka.lv, kas zin, naudiņu moš vēl dabūšu. Pirms tam Mobipakai vēl pajautāju, cik varētu būt iespējamā cena, uz ko viņi man atbildēja šādi:
Darām Jums zināmu, ka mobilo telefonu Blackberry 8330 labā stāvoklī uzpērkam apmēram par 30- 35Ls. Galavērtējumu nosaka meistars.
Tas, protams, iepriecināja, un tāpēc nolēmu pasūtīt pie viņiem īpašo aploksni. Te sākās jau pirmais čakars – viņi ilgi nesūtīja, tāpēc aizsūtīju atkārtotu pieprasījumu, uz e-pastu. Pēc dažām dienām saņēmu aploksni un jau aizsūtīju telefonu ar lādētāju (par to viņi piešķir papildus 1 Ls), par ko viņus arī informēju, bet pēc laiciņa saņēmu šādu e-pastu:
Paldies par informāciju, izsūtīsim Jums atkārtotu aploksni. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām .
Tas jau man likās aizdomīgi, es tikai pasmējos, par to,ka viņi laikam nelasa pārāk akurāti e-pastus. Un tā es saņēmu vēl vienu aploksni.
Pēc paredzētajām dienām manā kontā ienāca naudiņš.. bet tas sastādīja tieši 1 Ls.. solīto 30 Ls vietā Tad nu es nolēmu atteikties no šī darījuma un kā jau līguma noteikumos paredzēts -atskaitīju viņiem atpakaļ to 1 ls (savā budžetā zaudējot komisijas maksu) un cerēju sagaidīt savu telefonu atpakaļ… Bet gāja laiks.. un telefons kā nenāca, tā nenāca. Beigās izdomāju sazināties ar viņiem un noskaidrot, kur mans telefons.
Esam ieguvuši sīkāku informāciju par situāciju ar Jūsu atsūtīto Blackberry 8330. Patiešām, kā rakstījāt iepriekšējā e-pasta vēstulē, esat atgriezusi Pirkuma maksu par atsūtīto telefonu mums atpakaļ 3 darba dienu laikā. Un jāsaka, ka tā kā mūsu grāmatvede tieši uz šo naudas atskaitīšanas datumu bija saslimusi, informācija par Jūsu pārksaitījumu netika nodota par atpakaļsūtīšanu atbildīgajai personai. Tāpēc vēlamies Jums atvainoties par izveidojušos situāciju. Situācija pašlaik ir sekojoša: tā kā atpkaļsūtīšana mūsu uzņēmumam izmaksā noteiktu naudas summu (attiecīgi 2,00 Ls), tad vēlējāmies Jums piedāvāt sekojošo: maksāsim Jums nevis 1 Ls, bet 3 Ls (1 Ls + 2 Ls) par šo telefonu. Vai Jūs piekrītat?
Jā, interesanti, protams, viņiem lietas risinās, tas mani pārliecināja, ka tajā iestādē īpašas kārtības tiešām nav. Rezultātā, es gan nepiekritu šim variantam, paskaidrojot, ka es cerēju uz tā kā biku lielāku summu(galu galā pārdodot ebay varu iegūt ko vairāk par 3 Ls ), uz ko viņi atbildēja jau biku nopietnāk (laikam sadusmojās un pieslēdza kādu kompetentāku darbinieku ):
07.01.2011 Jūs saņēmāt ļoti precīzu vēstuli no klientu apkalpošanas speciālista, kurā viņš arī raksta, ka PAR LABĀ STĀVOKLĪ esošu (tai skaitā uzreiz bez problēmām lietojamu) telefonu Mobipaka.lv maksātu Jums 30-35 Ls. Jūs atsūtījāt telefonu (un lādētāju), kas NAV IZMANTOJAMS LATVIJĀ (un jebkurā citā Eiropas valstī), jo šis telefons ir paredzēts Amerikas tirgum – tajā nevar ievietot Eiropā izmantojamās SIM kartes. Viss iepriekš minētais nozīmē to, ka telefons ar lādētāju uzskatāmi kā nelietojami – nesalabojami (trešā novērtējuma kategorija), par ko attiecīgi, kā minēts arī Mobipaka.lv mājas lapā, Jūs varat saņemt tikai 1,00 Ls. Informējam, ka telefonus uzpērkam ar nolūku tos remontēt un realizēt lietoto mobilo telefonu tirgos. Bet par šādu telefonu, kas nav izmantojams ne Latvijā, ne citās Eiropas valstīs, Mobipaka.lv Jums nevar maksāt augstāko novērtējuma summu. Kas attiecas uz lādētāju, par orģinālo un ejošā stāvoklī lādētāju mēs patiešām maksājam 1,00 Ls, bet tāpat kā telefons, arī lādētājs nav izmantojams Latvijā – tam nepieciešams pārveidotājs, bet tas diemžēl netika atsūtīts. Tāpēc Jūsu atsūtītais lādētājs netika vērtēts. Jūsu telefons ar lādētāju ir sagatavots atpakaļ sūtīšanai. Lūdzu sniedziet atbildi vēlreiz, vai piekrītat vai nepiekrītat mūsu piedāvātajam kompromisa variantam – nopirkt šo telefonu par 3,00 Ls.
Protams, es viņiem atteicu un pēc dažām dienām sagaidīju savu telefonu. Lai vai kā, es jau pirms tam biju dzirdējusi un lasījusi ne sevišķi patīkamas atsauksmes. Vērtējot visu kopumā, izskatās, ka tas ir kārtējais “ātrā” biznesa uzņēmums. Par šo visu piedzīvojumu zaudēju 35 sant. komisijas maksu un daudz sava laika. Bet skatoties uz to pozitīvi- ieguvu labu pieredzi
Vērtējums: 3 ķirsīši no 10 
Un šeit top mans otrais atsauksmju raksts -Šoreiz par NS King jeb SIA NITTIS.
Jā.. tā nu decembrī bija pienākusi ziema.. Apavi, man vienmēr ir bijusi nenormāla problēma, tāpēc cenšos tos nēsāt līdz pēdējam un kad galīgi nevar, tad dodos pirkt jaunus.. Tieši tā arī novilku ar rudens zābakiem līdz pat decembra vidum, līdz beidzot nolēmu sev uz Ziemassvētkiem uzdāvināt labus ziemas zābakus, pie tam, nežēlojot tam naudu. Tā nu devos ķemmēt veikalus un meklēt savus šīs ziemas apavus..
Protams, šis bija garš un nepatīkami garlaicīgs process, jo, manuprāt, pie mums izvēle nav nekāda lielā- kas ir smuks- tas nav domāts mūsu ziemas apstākļiem, manam skrienošajam ritmam un otrādi- kas der ziemai, nav pietiekami smuks un piedevām vēl maksā astronomiskas summas. Lai nu kā pēc ilgās vazāšanās atradu daudz maz man piemērotus zābakus par saprātīgu piemērotu cenu – 95 Ls (ar visu kopšanas līdzekli)- veikalā NS King. Īpaši jau šis veikals mani nesajūsmināja, jo šeit pirktie apavi vienmēr beidza savu mūžu ātrāk par paredzēto un vēl nesen man bija radušās domstarpības par rudens zābakiem.. Bet nu nolēmu riskēt, tomēr cena tā neko un man vēl ir atlaižu karte..
Bet.. nepagāja pat ne mēnesis un maniem jaunpirktajiem ziemas zābakiem parādījās defekti-papēžu pasitņi nokrita tuvāko dienu laikā (izkatījās, ka tie bij vispār knapi pielipināti papēdim), kā arī pret aso sniegu sāka noberzties āda. Tad nu izdomāju jau laicīgi nest zābakus atpakaļ uz veikalu un atgūt naudu. Protams, kā jau pienākas uzrakstīju sūdzību, norādot tikai par naudas atgūšanu. Pēc neilga laika uz manu sūdzību atbildēja, norādot, ka viņi nav vainīgi utt. un piedāvāja veikt ekspertīzi, kas man izmaksātu 27-32 Ls. Ņemot vērā, ka biju iztērējusi lielu summu par šiem zābakiem, nolēmu cīnīties līdz galam. Bet pirms tam nolēmu 100% iepazīties ar savām tiesībām, ko varēju apskatīt PTAC. Pie tam ekspertīzei nolēmu pieteikt pati, zaudējuma gadījumā cerot ietaupīt. Šajā gadījumā eksperts mani pārliecināja, ka no NS King neko neatgūšu un cīnīties nav vērts, bet 27-32 Ls vietā, man nācās samaksāt tikai 7Ls. Vēl joprojām neesmu zābakiem nomainījusi pasitņus, jo nācās braukt uz Vāciju, bet tur no ziemas nebija ne miņas. Tāpēc nezinu, cik ilgi šie zābaki man turēs nākamajā ziemā, bet katrā ziņā NS Kings noteikti no manis saņems vēl kādu sūdzību.
Lai vai kā šis gadījums mani pārliecināja vairs nekad apavus neiegādāties šajā veikalā un lika saprast, ka ekspertīzē var arī ietaupīt.
Šai iestādei- 1 ķirsītis no 10
(… un arī tikai tāpēc, ka man ir laba sirds )
P.S. Citu nelaimīgo klientu pieredzi var palasīt šeit.
Jā, tā nu ir sanācis, ka man ir iekrājies šis tas, ko teikt par dažiem Latvijā pastāvošiem uzņēmumiem.. Sākot jauno 2011. gadu, man ir nācies saskarties ar 3 populāriem, vai ne tik populāriem uzņēmumiem – Skaistumkopšanas salonu “Kosmeta”, NS King (jeb SIA NITTIS) un SIA Mobipaka.lv. Varbūt kādam mana pieredze šķitīs noderīga un nepieciešamības gadījumā palīdzēs izvēlēties..
Tad nu sākšu ar skaistumkopšanas salonu “Kosmeta“. Un tieši to, kas atrodas Saharova ielā 8, Rīgā.
Tā nu sanāca, ka man uzdāvināja atlaižu kuponu uz šo salonu, lai es beidzot ne tikai veiktu masāžas, bet arī palutinātu sevi un izbaudītu jauku pilno klasisko ķermeņa masāžu. Tas likās aizraujoši arī tāpēc, ka līdz šim biju baudījusi tikai medus masāžu ( kas bija nedaudz sāpīga) un ņemot vērā to, ka pirms kāda laika biju izgājusi pati masāžas kursus, likās interesanti pārbaudīt kā masāžu veic salonu speciālisti. Tad nu 27. janvārī nolēmu beidzot šo lietu izmēģināt un devos uz salonu.
Tā kā es ierados kādas minūtes ātrāk, tad man nācās pagaidīt līdz iepriekšējais cilvēks dosies prom. Tikmēr varēju novērtēt salona iekārtojumu – tas likās piemīlīgs, patīkamos toņos, gaumīgi iekārtots, it kā patīkami. Beidzot sagaidīju savu kārtu un mani aicināja mazā telpā, kur bija izvietota masāžas kušete, pāris skapīši un krēsls, kur nolikt mantas. Tā nu izģērbos un gaidīju savu masieri, lai varētu sākt izbaudīt/pārbaudīt masāžas kvalitāti.
Un tātad, mani pārdzīvojumi:
- Masiere bija ģērbusies persikkrāsas slimnīctipa māsiņu halātā un sākumā es viņu noturēju par apkopēju Viņa izskatījās pēc parastas sievietes, kas likās mazliet piekususi, bet steidzīga…un tāda arī viņa bija..
- Pirmkārt, masāžas paredzētais ilgums bija 1 h.. man jau likās aizdomīgi maz, jo parasti pilnajai masāžai ir nepieciešams ilgāks laiks. Tad nu masiere centās paspēt laikā un masāžas paņēmienus veica ātri, kas nemaz nesaskanēja ar fonā skanošās mūzikas tempu..Līdz ar to, es nevarēju pilnīgi atslābināties un baudīt procesu.
- Otrkārt, masiere uzsāka sarunu ar mani latviešu valodā, masāžas vidū pārgāja uz krievu valodu (jo tā viņai laikam bija tuvāka) un masāžas beigās atkal atgriezās oficiālajā latviešu valodā.. no vienas puses jau jauki- cilvēks pārzin divas LV populārākās valodas un grib to klientam parādīt
- Treškārt, hmm.. seansa laikā man sala, kā arī nebija iespējas izvēlēties galvas paliktni, ērtākai galvas turēšanai (es ilgi nevaru izturēt gulēt ar pilnīgi taisnu ķermeni), bet masiere man ne reizi neapvaicājās, kā es jūtos, vai man viss ir kārtība, kas principā ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem- klientam vienmēr jājūtas labi un ērti..
- Un masāžas eļļa.. jā.., tas bija vēl viens pārdzīvojums man.
Šķiet, ka eļļa tika izvēlēta no lētā gala, ja nemaldos Johnsons baby oil, kas patiesībā nav īpaši kvalitatīva un laba ķermenim. Nu ok, to jau vēl varētu kaut kā pieciest.. ja vien beigās man neveiktu sejas masāžu ar citu eļļu- šķiet, ar citronu ķīmijas maisījuma garšu… weee.. Tā nu gan bija viennozīmīgi sintētiska, pie tam no specifiskās smaržas man galva sāka griezties un gandrīz sametās nelabi.. Burtiski lūdzos, lai tas ātrāk beidzas un vēlams, lai es paliktu dzīva Manas lūgšnaas tika uzklausītas un drīz vien masāža bija beigusies.. Ātri sataisījos un devos prom. Ievēroju, ka uz mani gaidīja jau nākamā kliente. Tas man lika secināt, ka tur šī lieta notiek kā pa konveijieru (un nav jau brīnums, jo kuponi bija izpirkti ļoti daudz).
Lai vai kā, iespējams, ka masiere jau nav vainīga pie sniegtās masāžas kvalitātes (lai gan tieši viņa to veic), principā jau salons ir tas, kas vērsts uz kuponu peļņu un vēlas savu biznesu veidot uz ātro peļņu.. Tikai nez kāpēc viņi nav iedomājušies, ka nākotnē šie klienti pie viņiem neatgriezīsies un viņu darbība tiek vērsta uz klientu neapmierinātību un tam sekojošo bankrotu.
Bet varbūt tā vienkārši gadījās tikai man..
Vērtējums par šo iestādi – 3 ķirsīši no 10